Bibliotēka

 

 

   

Bibliotēka atvērta lietotājiem katru dienu no plkst.08.00 - 16.00.

 

 

   

 

Astrīdai Lindgrēnai - 110

   110 gadus atpakaļ Zviedrijas dienvidu daļā, skaistā, siltā 14.novembra dienā, kad mežos vēl varējis lasīt avenes, pasaulē nāca meitene Astrida Anna Emīlija Ēriksone, kas vēlāk ieguva pasaules slavu ar saviem varoņiem – Pepiju Garzeķi, Karlsonu, Emīlu, Ronju, Madikenu u.c. Rakstniece ir sarakstījusi 80 grāmatas, kuras izdotas 90 valodās. Latvijā var iepazīties ar 31 viņas darbu.

   Reti kurš no mums nav lasījis kādu no pasaulē populārās rakstnieces darbiem, priecājies līdzi varoņu gaitām, smējies par komiskajām situācijām un jutis līdzi neveiksmēs.

   Iedvesmu saviem darbiem Astrīda Lindgrēna ņem no savas bērnības, kura paiet jautrās rotaļas gan kāpelējot pa kokiem un jumtiem, gan  ierīkojot “laupītāju midzeņus”, klausoties  spoku un piedzīvojumu stāstus, lasot grāmatas, izspēlējot lasīto izrādēs. Apkārtējā pasaule ir krāsaina un kontrastu pilna. Ģimenē valda līdzcietība pret tiem, kuriem klājas grūti - palīdzot, daloties, atbalstot un iepriecinot.  Bērnību rakstniece vienmēr atcerēsies kā gaišāko un saulaināko laiku savā dzīvē.

   Rakstniece ir strādājusi par korespondenti laikrakstos, stenogrāfisti, mašīnrakstītāju, sekretāri. Savu pirmo grāmatu uzraksta 38 gados un tā ir “Pepija Garzeķe”. Stāstiņus par rudmataino meitenei autore stāsta saslimušajai meitiņai, kura ļoti vēlas, lai māmiņa kaut pastāsta. Grāmatu uzskata par 20.gs. labāko grāmatu bērniem. Un tad jau seko nākamās. Daudzu pasaules valstu bērni iepazīstas ar Karlsonu, dzīvo līdzi Emīla nedarbiem un Madikenas, Ronjas  u.c. varoņu piedzīvojumiem.

   Abu trešo klašu skolēni bija veiksmīgi  izpildījuši mājas darbu - pareizi aprēķinājuši dotos uzdevumus – ar Astrīdas Lindgrēnas grāmatām varētu aplikt zemeslodi 3 reizes un tie būtu 120000 km, grāmatu kaudze būtu augstāka par 175 Eifeļa torņiem – 56 km! Paldies par attapību un prasmi sameklēt vajadzīgo informāciju!

   Uzklausīsim Astrīdas Lindgrēnas aicinājumu - mācīties skatīties uz pasauli ar priecīgām un labestības pilnām acīm, saprast, mīlēt to, lai darītu  labāku un krāsaināku!

   “Nu, brālīt, kur tad ir tavs Karlsons? Viņš aizlidoja. Bet viņš apsolīja atgriezties!”

Lai grāmatu lasīšana Jums ir prieka pilns piedzīvojums!

 

Džungļu pasaulē

   20.oktobrī skolas bibliotēkā pulcējas 3.klašu skolēni, lai iepazītos ar augu un dzīvnieku valsti pasaules džungļu rajonos, noskaidrotu klimatiskos apstākļus, pārdomātu problēmas, kas  skar šos rajonus, pārrunātu mitro tropisko mežu nozīmi mūsu dzīvē.

   Mitrie tropiskie meži ir vecākie meži pasaulē ar bagātīgu - līdz 3000 koku sugu skaitu. Tie  ir galvenie skābekļa ražotāji, ogļskābās gāzes un nokrišņu  uzkrājēji pasaulē. Tajos mīt puse no pasaules augiem un dzīvniekiem un dzīvo ap 1000 cilšu. Mūžīgās vasaras teritorija ir bagāta ar augiem, no kuriem lielāko daļu izmanto ārstniecībā. Mežs ir kā daudzdzīvokļu māja, kura katrā stāvā kāds dzīvo. Uzlecot saulītei sākas  strauja iztvaikošana un ap pusdienlaiku sāk veidoties mākoņi, pēcpusdienā jau sākas  negaiss ar ļoti spēcīgām lietusgāzēm.

   Raiba un daudzveidīga ir džungļu dzīvnieku valsts. Jautrību rada krāšņo papagaiļu rīta koncerti, taureņu ar viltus acīm dejas un mērkaķu rotaļas. Kokos saldā miegā snauž sliņķis, kura kažokā mājo 950 vaboles, aug sēnes, aļģes un lidinās taurenīši. Ūdenī peldas tapīrs, saulītē gozējās kāds krokodils, medībās iziet lauva, leopards vai tīģeris. Kāda koka zaros paslēpies viltīgais hameleons. Tālumā atskan gorillas smiekli, no koka uz koku veikli pārlec sarkanbrūnie orangutani. Pa kokiem kāpelē vardes, ūdenī peld  “dzīvais akumulators” – elektriskais zutis, kura strāvas trieciena jauda  sasniedz 600 voltu. Savās gaitās dodas ložu skudras , putnu zirneklis un virs koku galotnēm planē skaistās harpijas. Katram te ir sava vieta, niša kur dzīvot. Naktī pamostas tie dzīvnieki, kuru medību laiks ir tumsa. No 2 km attāluma var sadzirdēt 90 decibelus skaļi bļaujošos bļaurus.  Ir ļoti silts un mitrs. Mūžīgā vasara visu gadu. Džungļu pasaule var lepoties ar skaisto orhideju dažādību, bromēliju spilgtajām krāsām un augu ar lielāko ziedu pasaulē - raflēziju, kura pumpura svars sasniedz 11 kg, zieda izmērs var būt līdz 1 m diametrā. Smarža gan nav no patīkamākajām un augšanas rajonā mudž no lielām dēlēm.

   Mitrie tropiskie meži ir bagāti ar vērtīgiem kokiem, kurus valstis izmanto kokmateriālu ieguvei. Notiek mežu masveida izciršana un izpostīšana. Teritorija  katru sekundi samazinās 2 futbola laukumu lielumā. Iet bojā dzīvnieku un augu valsts. Dzīvnieki tiek medīti trofeju, kažoku dēļ.  Izved augus, dzīvniekus. Nabadzīgo valstu iedzīvotāji dedzina mežus, lai ierīkotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet lielo nokrišņu dēļ, augsne ātri tiek izskalota un tiek ierīkotas arvien jaunas plantācijas, tā postot vērtīgo teritoriju. Lai samazinātu kaitēkļu daudzu, tiek izmantotas ķīmiskās vielas, kas atstāj sekas uz augu un dzīvnieku valsti.

   Interesanta izvērsās diskusija par to kādus mūs redz četrkājainie draugi. Vai mūsu mantrausībai, izpriecām kādreiz pienāks gals? Iepriecina, ka arī džungļos ierīko slimnīcas dzīvnieku ārstēšanai, ierobežo medības, rezervātus un daudzas pasaules organizācijas aktīvi cīnās par džungļu teritorijas  saglabāšanu visā pasaulē. Jācer, ka veselais  saprāts uzvarēs!

   Skolas bibliotēkā varēja  apskatīt izstādi veltītu džungļu tēmai un izlasīt aprakstus par neparastākajiem dzīvniekiem.  Turpināsim iepazīt neparasto pasauli mums apkārt  un vērtēsim apkārt notiekošo!

 

Neparastāko dabas parādību pasaulē

   29.martā skolas bibliotēkā pulcējās 2.klašu skolēni,  lai iepazītos un pārbaudītu savas zināšanas par dabas parādībām, kuras  mūs pārsteidz, sajūsmina vai biedē.

    Mēs dzīvojam Saules  sistēmā, kuras valdniece ir Saule. Lai arī Visumā ir ap 50 miljardu zvaigžņu, vairāk nekā smilšu graudiņu visās zemeslodes pludmalēs, Saules aktīvā darbība ir cēlonis daudz un dažādām dabas parādībām.

    Kopīgiem spēkiem noskaidrojām zemes un gaisa sasilšanas shēmu, vēja rašanās cēloņus, raksturojām mūsu zvaigzni, pārdomājot tās nozīmi un darbības ilgumu.

    Pārrunājām polārblāzmas rašanās iemeslus, vērojām to dažādās pasaules  vietās, arī Latvijas teritorijā Burtnieku ezera apkārtnē un Mērsragā.

Pētījām tornado veidošanās cēloņus, sekas un tā izpausmes dabā.

    Iepazinām varavīksnes  un halo veidošanos. Uzzinājām kā Harca kalnos Vācijā, Brokena kalnā var sevi apskatīt milzīgos izmēros.

    Pārrunājām negaisa veidošanās shēmu un drošības pasākumus zibens un pērkona laikā. Temperatūra zibenī sasniedz +30000 oC, kas ir 5 reizes vairāk nekā uz Saules ārējās virsmas. Zibens ilgums ir 0,2 sekundes. Noskaidrojām zibens garumu, ilgumu, diametru un mācījāmies aprēķināt tā attālumu. Atklājām tā darbības pozitīvās un negatīvās  sekas. Iepazinām dažādus zibens veidus un mazizpētīto milzīgo dzirksteli - lodveida zibeni.

    Ar Saules staru atstarošanu uz siltu un aukstu gaisa masu robežas ir saistīta dabas parādība mirāža. Mesīnas jūras šaurumā Dienviditālijā rīta stundās augstu gaisā parādās teiksmainas pilis, pilnas dzīvības - cilvēki kustas, pa ielām kursē dzīvnieku karavānas. Šīs ainas ilgst nelielu brīdi un pēc tam izzūd. Apskatījām attēlus ar apakšējām, augšējām un sānu mirāžām, salīdzinājām cik atšķirīgi tiek novietoti ķermeņi. Guvām ieskatu kustīgajās mirāžās fatamorgānās.

    Pasaule mūs nebeidz pārsteigt ar dabas parādību daudzveidību. Vērosim tās, iepazīsim, tā paplašinot  savas zināšanas! Laipni aicināti skolas bibliotēkā!

 

Dīvainākie pasaules dzīvnieki

    18.janvārī – Vinnija Pūka dzimšanas dienā skolas bibliotēkā pulcējas 1.1.klašu skolēni, lai iepazītos ar dzīvniekiem, kuri mūs pārsteidz gan ar savu izturēšanās veidu, gan izskatu.

    Kopīgi ar skolotājām tika izpildīts mājas darbs - atrastas atbildes uz jautājumiem par izturīgāko, smagāko un garāko dzīvnieku. Noskaidrots, kurš var lepoties ar garākajām ūsām, aizlēkt vistālāk un uzbūvēt vissarežģītākās būves. Tāpat tika atklāts  visatjautīgākais pasaules dzīvnieks.

    Apskatījām un iepazinām velniņam līdzīgo nakts dzīvnieku ai, ai, kura mītnes vieta ir Madagaskaras sala. Noskaidrojām, kur var sastapt lāseszivi, zvaigžņdeguna kurmi un salīdzinājām ar mūsu Latvijas kurmīti. Apskatījām ūdens monstriņu aksolotlu un uzzinājām, kāpēc šo dzīvnieciņu ir palicis tik maz. Priecājāmies par mazajiem kabatas pērtiķiem, pigmejmērkaķiem un tarsijiem.  Uzzinājām kur mīt jūras lapu drakons, cik noderīgs ir jūras gurķis, kur var sastapt jūras zirdziņu un kāpēc jāuzmanās no jūras ežiem. Noskaidrojām kā dzīvo koalas lāči un kā orientējas sikspārņi.

    Kopīgi minējām mīklas par dzīvniekiem un pastāstījām par saviem mīļākajiem dzīvniekiem.

    Dzīvnieku valsts mūs pārsteidz ar savu milzīgo daudzveidību. Vēl joprojām  nav izdevies izpētīt un aprakstīt visas uz mūsu zemes dzīvojošās dzīvnieku sugas. Turpināsim izzināt, saprast un cienīt savus tuvākos “kaimiņus”!

    Paldies skolēniem un skolotājiem par sadarbību!

 

 

 

Uldim Auseklim - 75!

    23.novembrī skolas bibliotēkā pulcējas 2.klases, lai iepazītos ar pazīstamā latviešu bērnu dzejnieka, rakstnieka un grāmatu izdevēja  Ulda Ausekļa daiļradi, lasītu viņa dzejoļus un padomātu par tām vērtībām ,kuras mūsu sirsniņas dara priecīgākas, gaišākās un labestīgākas.

    Smalkais romantiķis Uldis Auseklis nāk no Vidzemes novada, savas bērnības vasaras pavadījis dabā, to vērojot, mācoties  saskatīt tās  skaistumu un spēku. Latvija ir krāšņa visos gadalaikos, mirdz kā varavīksne  visos toņos. Ir grūti pateikt, kura krāsa mūsu zemei piestāvētu vislabāk.

    Dzejnieka firmas zīme ir Ķīpsalas karalis – runcis Francis ar saviem priekiem un raizēm, kurš reizēm dodas ceļojumā uz Parīzi paciemoties pie runča Mišela. Tomēr tik labi kā Ķīpsalā nav nekur! Kāpēc mums gribās atgriezties mājās? Dzejnieks liek padomāt par dzimto māju siltumu, bērnības atmiņām, dzimtās puses  skaistumu un tautas tradīcijām, vēsturi un valodiņu “kur patskaņi ir nomodā par līdzskaņiem”.

“Kad burtiņš ar burtiņu

Kad tā vārdiņš ar vārdiņu

Saspēlējas

Valodiņa, valodiņa

Manī sējas.”

Ieklausīsimies  un pārdomāsim dzejnieka Ulda Ausekļa aicinājumu:

        1. Nesamīt skudru!

        2. Nemētāt maizi!

        3. Brālim ābolu iedot!

        4. Pēc aizsviestās bumbas pašam aiziet!

        5. Teikt labu vārdus!

Mācīsimies dzīvot ar gaišumiņu sirdīs, tā veidojot apkārtējo pasauli  labāku un skaistāku!

    Paldies 2.a un 2.b klasēm par izpildītajiem mājas darbiem, minot un meklējot pilsētas U.Ausekļa dzejā! Paldies Danam, Alisei, Lienei, Ivaram, Pēterim  un 2.a klases zēniem par dzejoļu skaitīšanu! Paldies visiem skolēniem un skolotājām par atsaucību gatavojoties pasākumam!

 

Annai Brigaderei -155!

“Sadegt savam darbam,

Savam pienākumam,

Savam uzdevumam,

Savām idejām!”

    /A.Brigadere/

    19.oktobrī skolas bibliotēkā pulcējās 4.klašu skolēni, lai iepazītos un pārdomātu rakstnieces “Sprīdīša” ceļu pasaulē, meklētu  savu “Laimes zemi” un ieklausītos mūsu senču atstātajās dzīves gudrībās.

    Dzimusi  un augusi skaistajā Zemgalē, Tērvetes pusē, laikā, kad Latvijā valdīja kungu un kalpu laiki, mazā Annele agri iepazīst kalpa dzīves  sūrumu ,vēro attiecības  starp cilvēkiem. Viņa iemīl dzimtā novada plašumu ar ziedošajām pļavām  un brīnumu pilnajiem mežiem.

    Rakstnieces latvisko vērtību skalā nozīmīgu vietu ieņem darba tikums. Darbs palīdz Sprīdītim, Maijai un Gundegai pārvarēt viņu pašu nevarību. Darbā cilvēks veidojas, top gudrāks un stiprāks. Kāda gan būtu pasaule sliņķu pilna?

    Mūsu senčiem nebija lemts iet skolās, bet tautas gudrības, zināšanas paaudzes mantoja no tautas dziesmām, pasakām, teikām ,kuras vakaros  stāstīja vecmāmiņas un māmiņas. Pret darbu izturējās ar cieņu, uzvelkot baltu kreklu sējot labību vai svētku drēbes, jaucot maizi.

    Rakstniece savos darbos aicina būt labsirdīgiem, labestīgiem un  palīdzēt grūtībās nonākušajiem, dzīvot  ar sirsnīgu  attieksmi pret līdzcilvēkiem un dabu. Katrā no mums ir daļiņa no Maijas vai Paijas, Sprīdīša vēlmes meklēt laimi pasaulē, Gundegas spītības ar iespēju mainīties uz labo pusi, augt un veidoties! Ne augumā ir spēks, bet cilvēkā pašā. Arī Sprīdītis neiztur Vēja mātes uzdevumu, bet mācās, aug  grūtības pārvarot.

    Anna Brigadere mums ir atstājusi  skaistas un dzīves vērtību pārpilnas pasaku lugas, 19.gs. vidus un 20.gs. sākuma lauku dzīves atainojumu, brīvās Latvijas  valsts veidošanās stāstu.

    Annas Brigaderes “Laimes zeme”  ir dzimtās mājas un laba sirds! Ieklausīsimies rakstnieces aicinājumā  - iztīrīt savas sirdis no melnumiem, visa sliktā, lai mirdz kā dimanti!