8. decembrī bijām Dabas muzejā, kur mūs ne tikai iepazīstināja un interesantas lietas pastāstīja par Latvijā dzīvojošajiem zvēriem, bet arī mums iemācīja pašiem uztaisīt sveces. Negāja nemaz tik viegli satīt to vasku, lai iznāktu skaista svecīte. Bet beigu beigās, vienam otru atbalstot un palīdzot, visi tikām pie pašdarinātām svecēm un arī kārumam. Pēc lielā darba mūs pacienāja ar piparmētru tēju un gardiem cepumiem. Tas mums ļoti patika! Savukārt mēs, pateicībā par jauko nodarbību, nodziedājām ‘’Reiz mežā dzima eglīte” un tikām pie dāvanas visai klasei! Nu, kas varbūt labāk par šo!!!!! Tā jau saka, ka decembris ir dāvanu laiks!

12.decembrī cepām piparkūkas. Ar rūķu cepurēm galvā, priekšautiem un mīklas ruļļiem bruņojušies strādājām vaiga sviedros! Rullējām mīklu, spiedām formiņas, likām izveidotās piparkūkas uz paplātēm, rotājām ar saldajiem graudiņiem, kuri bija gardi arī tāpat bez piparkūkas, un tad nesām uz ēdamzāli cept. Iestājās pats grūtākais posms šajā visā darbošanās procesā – gaidīšana. Bet labi, ka piparkūkas nav tik ilgi jāgaida. Pacienājāmies paši un vēl arī citus pacienājam.

19.12. mums bija tikšanās ar diviem mīlīgiem rūķiem. Viens rūķis bija tāda feina rūķu meitenīte, bet otrs – īsts 370 gadīgs rūķis, kurš ļoti maz runāja un dikti uzmanīgi mūs vēroja. Rūķu meitene, kā jau nedaudz jaunāka un jautrāka, bija visādus interesantus uzdevumus mums sagatavojusi. Visvairāk mums patika spēle ‘’Ačgārnie sniegavīri’’. Pa īstam smieklīgi sanāca! Pasākuma beigās tikām gan pie dāvanas, gan pie kopīga foto ar abiem rūķiem.

22.12. bija mūsu klases Ziemassvētku eglīte. Sagaidījām mūsu mīļos ciemiņus – vecākus  un rādījām, ko mācējām – skaitījām dzejoļus, dziedājām, spēlējām teātri, dejojām. Laiks paskrēja ļoti ātri, jo klases eglīti pavadījām sirsnīgā, jautrā atmosfērā. Un atkal jau tikām pie dāvanām!

Ar nepacietību gaidīsim nākamā gada decembri. Patīk mums saņemt dāvanas!

Klases audzinātāja Liene.