Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki ir ziemas saulgrieži. Notiek gaismas un tumsas cīņa, tikai šoreiz tumsa ņem virsroku, jo Ziemas svētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā. Pēc Ziemassvētkiem, kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas, līdz ar to Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas atgriešanās svētkiem.

16. decembrī 1. klašu skolēni sapulcējās skolas svētku zālē, lai uzzinātu kā Ziemassvētkus svinēja senie latvieši, simboliski izspēlētu senlatviešu Ziemassvētkus. 1. b klases skolēni un skolotāja Kristīne bija mājas ļaudis (saimniece un bērni). Skolotāja Inese un pārējie 1. a, 1.c klases skolēni un skolotājas izspēlēja ķekatniekus.

Mūsdienās Ziemassvētki tiek uzskatīti par klusiem un mierīgiem svētkiem, bet senlatvieši tos svinēja lustīgi, nododoties dažādām jautrām un skaļām izdarībām.

Visi svētku dalībnieki bija ietērpušies ķekatu maskās, jo maskošanās, budēļos iešana bija viena no iecienītākajām senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkos.

Mājas ļaudis rotāja eglīti, dziedāja un skaitīja tautasdziesmas. Saimniece bērniem pastāstīja senlatviešu ticējumus.

Ziemassvētku galdā noteikti bija jāceļ pelēkos zirņus, lai nebūtu jāraud un speķa pīrāgus, raušus, lai auglīgs gads.

Ar lielu troksni, dziesmām, dejodami lustīgi ieradās ķekatnieki. Visi kopīgi dziedāja un gāja rotaļās.

Senlatviešiem rituāla nozīme bija rotaļai “Vilks un kaza”. Vilks ķēra Kazu, simbolizējot gaismas un tumsas cīņu, kas noris Ziemassvētkos. 

Tika spēlētas arī citas rotaļas, lai interesanti un līksmi aizvadītu Ziemassvētkus. Rotaļāšanās neizpalika arī bez dziesmu dziedāšanas un deju dejošanas. 

Svinot Ziemassvētkus senlatviešu tradīcijās, pasākuma mērķis bija radīt skolēnos interesi par tautas tradīcijām, jo katram jāzina savas saknes, savas tautas mantojums.

Pēc pasākuma skolēni labprāt mielojās ar pelēkajiem zirņiem un uzdeva daudz jautājumu par svētku svinēšanu senatnē. Svētki izdevās!

Priecīgus Ziemassvētkus un daudz izzinošu pasākumu Jaunajā gadā!