Pavisam nesen – 2025.gada 8.novembrī visa Latvija  svinēja lielu jubileju – 500 gadus kā parādījās informācija, ka Vācijas pilsētā Lībekā ir iznākusi 1.grāmata latviešu valodā. Grāmatas gan neviens nav redzējis, līdz mūsu  zemei tās nenonāca, iemeslus joprojām  pēta zinātnieki. Bet informācija bija.

Kopā  ar visām otrajām klasēm pētījām vēsturisko  situāciju mūsu  zemē 500 gadus  atpakaļ. Kā tad dzīvoja mūsu senči  senajos laikos, kad nebija  telefonu, TV, radio, automašīnu un  arī pat  elektrības? Pat  savas  valsts nebija. Senā Livonija – mēs kopā  ar igauņiem vācu baronu un muižnieku pakļautībā. Laika gaitā teritoriju dalīja un pārdalīja, bet baltu tautas palika – daudz  strādāja, svinēja  svētkus, sacerēja pasakas , tautasdziesmas un sapņoja par  labāku dzīvu. Arī lasītpratēju bija ļoti maz. Laiks, kad  skolā iešana bija liela greznība , bija jāraud, ka visiem nebija tādu iespēju. 3- 4 ziemas un  atpakaļ darbos.

Tie bija laiki, kad grāmatu lasīšana bija tāls  sapnis.

Kur palika grāmatas? Vai vainīgi katoļu un luterāņu  strīdi vai kas  cits?

1588.gadā Nikolauss Mollīns  Rīgā, Krāmu ielā izveidoja grāmatu iespiestuvi- tipogrāfiju un  sākās baznīcas grāmatu, kalendāru,  skolas, vēstures un zinātnisko grāmatu iespiešana.  Arī Rīgas plānu un Rātes  rīkojumu izdošana. Latviešu valodas rakstība  veidojās. Par tās izveidotāju uzskata vācbaltiešu mācītāju Gothardu Frīdrihu Stenderu jeb tautā  saukto –Veco Stenderu  /1714-1796/. Rakstīja citādāk – vecajā drukā, kuru mēģinājām lasīt, bet gāja grūti. Apskatījām pirmo ābeci – Stendera “Bildu ābici”.

Gāja laiks un pa kādam latvietim izdevās gūt labāku izglītību. Viens no tādiem cilvēkiem bija Krišjānis Valdemārs – 1. jūrskolas dibinātājs. Viņam radās doma – dibināt vietu, kur varētu glabāt grāmatas , kuras varētu ņemt līdzi uz mājām lasīšanai. Tā pēc 177 gadiem radās pirmā bibliotēka Ēdoles baznīcas  mācītāja ģērbkambarī, kur par ziedojumos  savākto naudu nopirka 200 grāmatas. Cilvēki nāca km tālu , lai paņemtu grāmatas un lasītu, tā izglītojot sevi un citus.

Kr. Valdemārs zemniekus pulcināja uz dažādām pārrunām. Ēdolē viņš arī izveidoja jauniešu grupu – “Baltijas jūras izsmelšanas biedrība” (1847–1848). Kāpēc tā tika izveidota un ar ko nodarbojas? Nāc uz bibliotēku, noskaidrosim.

To cik grūti vai viegli ir rakstīt  vai lasīt vecajā drukā, varēja izmēģināt ikviens – uzrakstot tajā  savu vārdu un uzvārdu vai mēģinot boksterēt tekstus .

Paldies visām otrajām klasēm par jauko  sadarbību!

Bibliotekāre Ingrīda