Daudz reižu katrs no mums ir gājis garām Brīvības piemineklim, bet kurš ir izpētījis, kas uz tā attēlots? Vai esam iedomājušies, kā tas tapis un kā še izskatījās pirms šis nozīmīgais objekts tika uzcelts? Mums – 4. klašu skolēniem ar skolotājām – bija tāda iespēja.

5. decembra pēcpusdienā steidzāmies uz tikšanos ar Latvijas Kara muzeja gidu, lai piedalītos nodarbībā ,,Kā tapa Brīvības piemineklis?’’. Pirmajā daļa, kas notika paša pieminekļa pakājē, uzzinājām, ka visiem nozīmīgais piemineklis, kura moto ir „Tēvzemei un Brīvībai”, uzcelts ar tautas ziedojumu palīdzību pēc Kārļa Zāles projekta.

Atjautīgais gids koncentrēja mūsu uzmanību uz piemineklī redzamajām skulptūrām. Mums izskaidroja izkalto tēlu nozīmi mūsu tautas vēsturē un kultūrā. Uzinājām par Brīvības tēlu, kas nereti kļūdīgi tiek saukta par Mildu, Māti Latviju, Lāčplēsi, Vaideloti un grupām – „Važu rāvēji”, „Darbs” un „Gara darbinieki”. Jo īpaši emocionāli pētījām attēloto „Cīņu pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta”, jo šīs ainas nesen bijām vērojuši mākslas filmā ,,Rīgas sargi’’. Bija interesanti uzzināt, kā noritēja būvniecības process. Neparasti šķita, ka celtniecībs laikā apkārt piemineklim būvēja arī  šķūni/nojumi, lai apkārtējie neredzētu, kā top mākslas darbs, kā arī to, kā pats Kārlis Zāle, sēžot kafenīcas 5.stāvā, novēroja strādniekus.

Pēc pieminekļa apskates devāmies uz Kara muzeja telpām, kur redzējām senās fotogrāfijas, kurās redzams būvniecības process, noskatījāmies dokumentālu filmu par pieminekļa atklāšanu. Tad bija laiks darboties grupās, vajadzēja atsaukt atmiņā tikko dzirdēto. Īpaši patika uzdevums, kur uz pieminekļa maketa īstajās vietās bija  jāsaliek akmens tēli un nosaukumi.

Ar sajūsmu skolēni muzējā izmantoja brīvo laiku, piemērot ķiveri, no sēžammaisiem izveidojot ierakumus un izspēlējot kariņu. Tas tik bija jandāļiņš.

Paldies Latvijas Kara muzejam par šo nodarbību un atraktīvajam gidam par aizrautīgo, zināšanām un emocijām bagāto pēcpusdienu!