Šajā vasarā 90 gadu jubileju būtu svinējis rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs no krievu un  poļu valodām, skolotājs, grāmatu izdevējs un gleznotājs – Jāzeps Osmanis.

    Kopā ar otrajām klasēm mēģinājām iejusties viņa sarakstīto dzejoļu pasaulē – priecājoties par gadalaiku krāšņumu, mazo delveru ikdienas problēmām un sapņiem, priekiem un bēdām, iepazīstot pasaules noslēpumus un apgūstot sabiedrībā pieņemtās pieklājības normas. Dzejnieka dzejoļi ir vienkārši, mīļi un sirsnīgi. Tajos ir prieks, gaišums un humors par apkārt notiekošo un piedzīvoto.

   Minējām dzejnieka sastādītās mīklas, pārdomājām viņa  atziņas un mēģinājām ilustrēt  viņa dzejoļus.

   Jāzeps Osmanis ir sarakstījis latviešu bērnu literatūras vēsturi “Saules  akmens”, sastādījis bērnu sadzīves folkloras krājumu “Lielais  sklandrausis”. Viņš ir arī  autors komēdijām “Annele” un “Sālsmaize kartupeļu ielā” un daudzu dziesmu tekstu autors. J.Osmanis ir sarakstījis  ar pazīstamo “Sprīdīša ābeci”.

   Rakstnieka bērnība pagāja skaistajos Daugavas krastos, Ķeguma un Lielvārdes pusē. Nācās piedzīvot  2.pasaules kara šausmas un grūtos  dzīves  apstākļus. Tas bija laiks, kad bērniem lielu prieku sagādāja cirka ierašanās, kino un ļoti gribējās apēst saldējumu. Ar dzejnieka bērnības gaitām varam iepazīties, izlasot grāmatu “Zivju vējš”. Jaunības posms  skaisti aprakstīts  grāmatā “Kā putns debesīs”. 

   Dzejnieks savos darbos aicina iepazīt pasauli un priecāties par skaisto, ar humoru tik pāri neveiksmēm, būt stipriem grūtos brīžos un apgūt  zināšanas! Jauks ir viņa novēlējums:

   “Jāmācās mums pašiem sauli dzīvē ienest!”

Bibliotekāre Ingrīda