12.februārī skolas bibliotēkā pulcējās 1.a un 1.b klašu skolēni, lai iepazīstos ar Meteņu svinēšanas  tradīcijām  Latvijā un citās pasaules valstīs.

Visu mūsu svētku un darbu noteicēja ir Saule un Zemes  riņķojums ap to. Katrs gads ir Saules gads. Saules gadā ir daudz svētku. Meteņi – ziemas projām dzīšanas un pavasara sākuma sagaidīšanas svētki, modinot zemi no ziemas miega un uzsākot gatavošanos pavasara darbiem.

Pēc senlatviešu kalendāra  meteņus  svin 45 dienas pēc Ziemassvētkiem. Eiropā  šis ir karnevālu laiks. Bija noslēdzies viena gada darba cikls. Pēc senajām tradīcijām Meteņi ir jaunā gada sagaidīšanas  svētki, kurus gaidīja, jo beigušies tumšie ziemas vakari , dienas kļuvušas garākas un vairāk uzspīdēja saulīte. Tuvojās pavasaris.

Meteņus Latvijā  svinēja 3 dienas.  Ar svētkiem  saistās daudz ticējumu.

Meteņos brauca  ciemos, vizinājās ar ragaviņām – kurš aizbrauks tālāk, būs labāka linu raža. Pikojās, gāja budēļos gatavoja svētku mielastu, dedzināja  salmu lelli – ziemu, rīkoja cīkstēšanās  sacensības starp ziemu un pavasari, dzina meteni. 3.dienā – Pelnu dienā ,lai būtu auglīgs gads ,pelnus kaisīja uz laukiem, kūtīs – lai labi izaugtu lopi un nekostu dunduri. Rotaļājās, dziedāja , dancoja un jokojās.  Ar trokšņiem dzina prom ļaunumu , ar dziesmām un dejām veicināja auglību. Ar budēļu, ķekatnieku palīdzību, pārģērbjoties dažādos tēlos, svētīja cilvēkus, vēlēja veselību un visu darbu izdošanos, tā dzenot prom ļaunumu, tumsu un slimības, atjaunojot spēku pārvarēt drūmās domas.

Piejūras ciemos Meteņdienu atzīmēja kā zvejas  svētkus, kad zvejnieki salīga sev palīgus nākamajai zvejas sezonai un ievēlēja laivu stūrmaņus.

Meteņos valdīja jautrība, dziesmu un deju , sacensību un derību prieks. Visiem mājas darbiem bija jābūt padarītiem. Katram bija līdzi bija slotiņa sliņķu pēršanai.

Paldies visiem par mīklu minēšanu!

Lai sirdī miers un dvēsele pilna gaišām domām pavasari sagaidot!

Bibliotekāre Ingrīda