Decembrī  skolas bibliotēkā pulcējās 2.klašu  skolēni, lai iepazītos ar mūsu  skolai tuvākā un  Rīgas centrālā parka – Vērmanīša  noslēpumiem , vēsturi 204 gadu garumā.

Pārcietis  abus pasaules karus, revolūcijas un varas maiņas , parks joprojām ir iecienīta rīdzinieku un tās viesu atpūtas vieta. Dodoties izpētes pārgājienā, varam atrast un apskatīt daudz interesantu koku, no kuriem  ir arī “seniori” – ap  150 gadu veci un ieguvuši dižkoku statusu. No parka veidošanas pirmsākumiem gan neviens koks nav saglabājies.

Parku sāka veidot laikā, kad Latvija vēl nebija valsts. Pēc priekšpilsētu nodedzināšanas ,gaidot Napaleona uzbrukumu, Rīgas pilsētas ģenerālgubernators  itālis Filips Pauluči delle Rinkole ierosināja veidot parku un sākās  ziedojumu vākšana. Lielākā ziedotāja bija Anna Ģertrūde Vērmane, kuras vārdā arī parks nosaukts. Parks tika veidots kā tautas dārzs – ar iespēju atpūsties visiem gribētājiem. Pilsētas galvenie dārznieki   laikā gaitā mainījuši parka izskatu un plānojumu.  Georgs Kūfalts īsmūžīgo bērzu aleju vietā  stādīja Holandes liepas un veidoja ēnainas koku kompozīcijas. Dārznieks Andrejs Zeidaks – stādīja puķes un retināja pārmērīgi aizaugušās parka daļas. Kārlis Barons  – iekopa zālienus un stādīja interesantas  koku grupas.

Parkā 1. reizi tika izveidots rozārijs, notika pirmā automašīnu izstāde, tika izveidota viena no pirmajām mākslīgo minerālūdeņu iestādēm – tirgotavām. Ziemās slidoja , vasarās rīkoja skaistus koncertus un   balles , kuras noslēdza  ar uguņošanu.  No parka pirmo reizi ir pacēlies gaisa balons. Arī slavenā ledus pils 1890.gadā būvēta Vērmaņdārzā.1905.gada revolūcijas  strādnieku gājiens ienācis šajā parkā, pārbiedējot bagātos dzīves baudītājus. Parku iecienījuši šaha un dambretes spēļu cienītāji, vides aktīvisti. Joprojām parkā notiek koncerti un gadatirgi .

Parkā ir piemiņas obeliski  parka lielākajai ziedotājai A.Ģ. Vērmanei un parka veidošanas ierosinātājam F.P.Rinkolem. Piemiņas  akmeņi – mūsu dainu vācējam Krišjānim Baronam, šahistam Mihailam Tālam, vācbaltiešu rakstniekam  – latviešu smagās dzīves aprakstītājam Garlībam Merķelim, vienīgajam Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim – Vilhelmam Ostvaldam, savdabīgajam gleznotājam Kārlim Padegam.

Parks glabā arī kādu noslēpumu – kaut kur esot apglabāti Odesas tirgotāja Rostovceva  atraitnes briljanti. 

Aicinu iepazīties ar parkā augošajiem dižkokiem un atrast indīgāko koku Latvijā! Izmērīt pie Kr.Barona pieminekļa  augošās Holandes liepas apkārtmēru un pretī Latvijas Universitātes augošās  sirdslapu platlapju liepas  apkārtmēru. Salīdzināt – kurai tas ir lielāks! Atrast senāko koku parkā – Mandžūrijas valriekstu! Apskatīt visus parkā augošos dižkokus un mēģināt tos atpazīt.                                      

Jauku pastaigu pa Vērmaņdārzu!

Bibliotekāre  Ingrīda