Grāmatas stāsts

“Ja es būtu grāmata,

Man patiktu, ja katra bērna brīnumistabā

Man allaž būtu vieta!”

/ Ž. A.Letija/

Šodien ir grūti iedomāties pasauli bez grāmatām. Decembra beigās kopā ar 4.a,c  mēģinājām ieskatīties grāmatas tapšanas ceļa pirmsākumos, aptvert tās nozīmi cilvēces vēsturē un noskaidrot, kāpēc to uzskata par vienu no  lielākajiem izgudrojumiem. Kāpēc vispār ir jālasa grāmatas?

Ceļš līdz grāmatai katrai tautai ir bijis  savs. Arī alfabēti ir atšķirīgi.

Grāmatu  – kādu pazīstam šodien  – izgudroja senie romieši, tā paverot ceļu  cilvēku izglītošanai, izmantojot gadsimtos uzkrātās  zināšanas. Pirmās grāmatas bija greznas, rotātas  ar smalkām  ķēdēm un sprādzēm. Tās rakstīja un pārrakstīja mūki. Papīra vietā izmantoja lopu ādas, kuras turēja kaļķu sārmā, gludināja, berza ar pumeku – tā izveidojot pergamentu.

Ēģiptieši savas grāmatas kala  akmenī, rakstīja uz papirusa ar niedres irbuli un tinti. Mezopotāmijā  rakstīšanai izmantoja māla plāksnītes, kuras pēc tam apdedzināja un ievietoja kastītēs. Indijā rakstīja uz palmu lapām, kuras  sašuva, Krievijā– uz bērza tāss, Ķīnā – uz virknē savērtām bambusa plāksnītēm.

Grāmatu iespiešanas mākslu 9.gs. izgudroja ķīnieši. Grāmatu formāts un biezums ir atšķirīgs.

Latvijā pirmās grāmatas nonāk 13.gs. sākumā un tās bija baznīcu grāmatas. Pirmā Latvijas teritorijā  sarakstītā grāmata ir  katoļu priestera Imeras Indriķa latīņu valodā sarakstītā Livonijas hronika ap 1224.gadu, kurā stāsta par Latvijas un Igaunijas vēsturi, kristietības ieviešanas laiku/1180-1227/.

Zinātnieki ir izpētījuši, ka lasot tiek stimulētas  smadzeņu šūnas, mums kļūst asāks prāts. Lasot attīstās valodas un rakstītprasme, palielinās vārdu krājums, attīstās fantāzija. Lasot mēs nomierināmies, mums uzlabojas veselība. Katru dienu būtu jāizlasa vismaz 50 lpp. Lasīšana paver iespējas iegūt jaunas zināšanās, apceļot pasauli. Lasot mēs mācāmies noturēt uzmanību. Lasot mēs kļūstam gudrāki un arī atpūšamies.

Lasītprieku!