Grāmatas stāsts
“Ja es būtu grāmata,
Man patiktu, ja katra bērna brīnumistabā
Man allaž būtu vieta!”
/ Ž. A.Letija/
Šodien ir grūti iedomāties pasauli bez grāmatām. Decembra beigās kopā ar 4.a,c mēģinājām ieskatīties grāmatas tapšanas ceļa pirmsākumos, aptvert tās nozīmi cilvēces vēsturē un noskaidrot, kāpēc to uzskata par vienu no lielākajiem izgudrojumiem. Kāpēc vispār ir jālasa grāmatas?
Ceļš līdz grāmatai katrai tautai ir bijis savs. Arī alfabēti ir atšķirīgi.
Grāmatu – kādu pazīstam šodien – izgudroja senie romieši, tā paverot ceļu cilvēku izglītošanai, izmantojot gadsimtos uzkrātās zināšanas. Pirmās grāmatas bija greznas, rotātas ar smalkām ķēdēm un sprādzēm. Tās rakstīja un pārrakstīja mūki. Papīra vietā izmantoja lopu ādas, kuras turēja kaļķu sārmā, gludināja, berza ar pumeku – tā izveidojot pergamentu.
Ēģiptieši savas grāmatas kala akmenī, rakstīja uz papirusa ar niedres irbuli un tinti. Mezopotāmijā rakstīšanai izmantoja māla plāksnītes, kuras pēc tam apdedzināja un ievietoja kastītēs. Indijā rakstīja uz palmu lapām, kuras sašuva, Krievijā– uz bērza tāss, Ķīnā – uz virknē savērtām bambusa plāksnītēm.
Grāmatu iespiešanas mākslu 9.gs. izgudroja ķīnieši. Grāmatu formāts un biezums ir atšķirīgs.
Latvijā pirmās grāmatas nonāk 13.gs. sākumā un tās bija baznīcu grāmatas. Pirmā Latvijas teritorijā sarakstītā grāmata ir katoļu priestera Imeras Indriķa latīņu valodā sarakstītā Livonijas hronika ap 1224.gadu, kurā stāsta par Latvijas un Igaunijas vēsturi, kristietības ieviešanas laiku/1180-1227/.
Zinātnieki ir izpētījuši, ka lasot tiek stimulētas smadzeņu šūnas, mums kļūst asāks prāts. Lasot attīstās valodas un rakstītprasme, palielinās vārdu krājums, attīstās fantāzija. Lasot mēs nomierināmies, mums uzlabojas veselība. Katru dienu būtu jāizlasa vismaz 50 lpp. Lasīšana paver iespējas iegūt jaunas zināšanās, apceļot pasauli. Lasot mēs mācāmies noturēt uzmanību. Lasot mēs kļūstam gudrāki un arī atpūšamies.
Lasītprieku!