Latvija ir viena no 9 valstīm, kuras krastus apskalo Baltijas jūras ūdeņi. Šoreiz  skolas bibliotēkā pulcējas 3.a un 3.b klases  skolēni , lai iepazītos ar Baltijas jūrā mītošo augu un dzīvnieku valsti, uzzinātu jūras veidošanās laiku un apstākļus, pārrunātu ekoloģiskās problēmas un ielūkotos jūras dzelmju noslēpumos.

Baltijas jūra ir viena no jaunākajām , “saldākajām”, seklākajām un mierīgākajām jūrām pasaulē. Un arī viena no piesārņotākajām jūrām. Kopīgi  pētot galvenos piesārņojuma cēloņus , pārdomājām tā  ietekmi uz augu ,dzīvnieku valsti un  arī mūsu dzīvi.

Baltijas jūrā ar kuģu balasta ūdeņiem nokļūst citu zemju dzīvnieki un augi , līdz ar tiem arī dažāda veida parazīti, kuri var izraisīt slimības un izmaiņas  augu ,dzīvnieku un cilvēku valsts pasaulē.

Tāds “ciemiņš” pie mums ir  Ķīnas cimdiņkrabis, no Ziemeļamerikas ieceļojošais sarkanais daudzsārtārps, no Melnās jūras agresīvais apaļais jūrasgrundulis u.c.

Baltijas jūra ir mājvieta 100  dažādu sugu zivīm, 442 aļģu veidiem. Jūras gruntī dzīvo ap 1000 dažādu veidu gliemežu, tārpu un vēzīšu . Ziemo, caurceļo un patstāvīgi mīt daudz putnu sugu.

Kopīgi priecājāmies par 600 cūkdelfīniem, kuri mūsu jūru ir izvēlējušies par vasaras rezidenci, retu ciemiņu – vali.

Baltijas jūrā pastāvīgi mīt plankumainie, pogainie un pelēkie roņi. Reizēm mēs tos varam redzēt atpūšoties jūras krastā. Kopīgi pārrunājām kā pareizāk būtu rīkoties , ieraugot tos.

Ielūkojāmies  savdabīgo aļģu pasaulē un vērtējām to nozīmi cilvēku un dzīvnieku pasaulē.

Mācījāmies atpazīt zivis, kuras mīt Baltijas ,mācījāmies atšķirt putnus, kurus var sastapt jūras krastos..

Baltijas jūra  glabā daudz noslēpumu.  Dzelmē var atrast gan vikingu laikos nogrimušās kuģu kravas ar sudraba naudu un traukiem, gan nogrimušos kuģus. Dzelmē dus simtiem tūkstošu mīnu un no 1. un 2.pasaules kara laikiem.

Baltijas jūra ir viena no mūsu dabas vērtībām. Sargāsim to un domāsim kā samazināt  piesārņojumu, lai tā kļūtu par vienu no tīrākajām jūrām pasaulē!

Bibliotekāre Ingrīda